Norisinājusies apaļā galda diskusija Daugavpilī

2021. gada 28. janvārī Daugavpils Universitātē Humanitārajā fakultātē (DU HF), tiešsaistē notika starptautiskā zinātniskā konference “XXXI Zinātniskie lasījumi”. Šogad konferenci papildināja apaļā galda diskusija Radikālisms un terors: metodoloģiskie izaicinājumi, kurā uzstājās projekta “Saprast teroru” pētnieki ar jaunākajiem pētījumiem par terorisma un terora jēdzieniskajām, reliģiskajām, kulturālajām un politiskajām attiecībām.

Apaļā galda diskusijā piedalījās 4 pētnieki: Māris Kūlis (Rīga, Latvija), Elvīra Šimfa (Rīga, Latvija), Kitija Mirončuka (Rīga, Latvija), Anita Stašulāne (Daugavpils, Latvija). Katrs no projekta dalībniekiem skatīja teroru un terorisma izpausmes saistībā ar kādu no 5 jomām (politikas veidošana, reliģija un radikalizācija, ekoloģija un dzīvība, kultūras struktūras, rasisms).

Māris Kūlis uzstājās ar referātu “Fenomenoloģija terorisma pētniecībai”. Pētnieks norādīja, ka terorisma pētniecība un terorisma fenomena novērošana ir kļuvusi aktuāla vien pēdējo trīs desmitgadēs, tomēr  tai ir vairāki klupšanas akmeņi. Līdz ar epistemoloģisko (izzināšanas un zinātnisko metodoloģiju attīstības) krīzi, aizvien aktuālāka ir zināšanu definēšanas problēma, jo ne visi fakti un novērojumi ir pilnīgi, kā arī bieži vien terorisma pētniecībā terorisms tiek skatīts no ļoti šauras zināšanu prizmas – politiku un militārās jomas. Referents piedāvā fenomenoloģiskās filosofijas garā pakāpties soli atpakaļ, “vēršoties pie lietām, kādas tās parādās”. Atjaunojot fenomenoloģiskās metodes nozīmi pētniecībā, terorismu būtu iespējams skatīt ne tikai kā politisku, valstisku vai nevalstisku grupu, bet arī kā terora ietekmētu darbību.

Elvīra Šimfa uzstājās ar referātu “Hannas Ārentes totalitārisma analīze: terorisma aspekti”. Pētniece iepazīstināja ar Hannas Ārentes (Hannah Arendt) aktualitāti politisko norišu un terora izpratnes veidošanā. Hannas Ārentes ideju lokā būtisks ir jēdziens “samierināšanās”. Referente norāda, ka saprašana neparedz zinātnisku fakta atzīšanu, saprašana paredz sastapšanos ar jauno un tā uztveršanu bez līdzejošiem aizspriedumiem, zinātniskiem atklājumiem un faktiem. Tātad terorisms nav jārisina, kā jau reiz noticis notikums, terorisms ir jāskata kā pirmreizējs akts, kuru ir nevis jācenšas ietvert stingrās zinātniskās vadlīnijās, bet gan ar dialoga palīdzību jācenšas distancēties un apstāties, pirms veikt pārsteidzīgus secinājumus, kas ir vai nav terorists un terorismam piederīgais.

Kitija Mirončuka uzstājās ar referātu “Terora izpausmes: no brīvības cīņām līdz terorismam”. Referente uzstājās ar referātu, kurā pārsprieda līdzības terora izpausmēm gan kolonizēšanas posmā, gan terorisma apkarošanas un īstenošanas procesos. Referenta norāda, ka terors ir ne tika varmācīgu darbību kopums, ko izmanto mērķu sasniegšanai un baiļu iedibināšanai, terors ir arī pārdzīvojums, ko pārņem, izjūt un vēlāk izpauž savās rīcībās un idejās. Tādējādi, ne tikai jāpēta terorisms kā tikai neapdomīga, kāda grupējuma veikta rīcība, bet ir jāpievērš uzmanība tam, kas ir ietekmējis terorismu un tajā pārdzīvoto teroru.

Anita Stašulāne uzstājās ar referātu “Radikalizācijas saknes: citādības problēma”. Pētniece iepazīstināja ar reliģijas un terorisma pētniecības attiecībām un izaicinājumiem. Referente izklāstīja, kā, attīstoties reliģiskai pārliecībai par vienu pareizo patiesību, ir iespējams atklāt terorisma pētniecībai nozīmīgu aspektu. Terorisms attīstās kā tiekšanās pēc savas patiesības, savukārt tajā atklājas terors un bailes, un vēlme pēc glābiņa un atgriešanās miera stāvoklī. Terorisms rodas daudzo patiesību saspīlējuma punktā, terora ieskautībā, meklējot pirmatnējo avotu, patiesību un glābiņu. Būtiski nepieciešams ir reliģiju dialogs, kas palīdzētu tiekties pēc saskaņas un nevis radīt jaunas pretrunas.

Apaļā galda diskusija noslēdzās ar aktuālo notikumu pārrunāšanu un ieskatu terorisma pētniecības iespējās. Terorismu nav iespējams paredzēt, tomēr, palīdzot pētniecības izaugsmei un metodoloģisko iestrādņu attīstībai, ir iespējams veicināt terora un terorisma saprašanu.